24 | COSERE 2.3.9. Džordžs Homanss (George Homans) – sociālās apmaiņas teorija. Sociālās apmaiņas teorijas pamatdefinīcija ir tāda, ka cilvēki pieņem lēmumus, apzināti vai neapzināti novērtējot attiecību vai darbības izmaksas un ieguvumus, cenšoties maksimāli palielināt savu atalgojumu. Šī teorija koncentrējas uz tiešajām attiecībām un nav paredzēta uzvedības vai pārmaiņu novērtēšanai sabiedrības līmenī. Saskaņā ar sociālās apmaiņas teoriju cilvēks izsver sociālās mijiedarbības izmaksas (negatīvs iznākums) pret sociālās mijiedarbības atalgojumu (pozitīvs iznākums). Šīs izmaksas un atlīdzība var būt materiālas, piemēram, nauda, laiks vai pakalpojums. Tās var būt arī nemateriālas, piemēram, pūles, sabiedrības atzinība, mīlestība, lepnums, kauns, cieņa, iespējas un vara. Katrs cilvēks no mijiedarbības vai attiecībām vēlas saņemt vairāk nekā dot. Ja attiecības cilvēkam izmaksā dārgāk, nekā tas saņem, viņš tās pārtrauc. Taču, ja attiecības sniedz pietiekamu atdevi, viņš tās turpina. Tas, kas ir vai nav pietiekami, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no cilvēka gaidām un salīdzinājumiem ar citām iespējamajām mijiedarbībām un attiecībām. Vēl viens sociālās apmaiņas teorijas aspekts ir tas, ka cilvēki sagaida taisnīgumu apmaiņā. Cilvēki gaida, ka par vienādiem ieguldījumiem tiks saņemta vienāda atlīdzība, un, ja tas nenotiek, viņi izjūt neapmierinātību.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=