74 | COSERE Līdz šim vairākkārt esam pieminējuši robežu jēdzienu starppersonu attiecībās, proti, pamatojoties uz agresīvas saziņas personas nespēju tās atzīt, savukārt pasīvā saziņas persona var neapzināti ļaut pārkāpt savas personīgās robežas, lai nepieļautu konfrontāciju. Skaidru un veselīgu robežu noteikšana, kas ir galvenais elements veselīgu attiecību veidošanā un uzturēšanā, ir daudz vieglāka, ja tiek veicināts pārliecinošs saziņas stils. Šai pieejai raksturīgā skaidrība un atklātība ļauj izvairīties no problēmas, ar ko saskaras daudzas pasīvās saziņas personas, proti, nepietiekami izskaidrot savas vajadzības vai jūtas. Tajā pašā laikā tas veicina arī otras puses sajūtu, ka tās robežas un vajadzības ir atzītas un ievērotas, kā trūkst, ja tiek izmantots agresīvs saziņas stils. Tādējādi, izmantojot pašpārliecinātību, ir daudz mazāka iespējamība, ka radīsies pārpratumi; šādi tiek veicināta uzticības un savstarpējas sapratnes vides veidošanās. Tas būtībā veido cieņas pamatu, kas ir ļoti svarīgs veselīgu attiecību veidošanā un uzturēšanā. Turklāt pašpārliecinātības priekšrocības var skaidri parādīt situācijās, kurās ir jārisina starppersonu konflikti. Diemžēl konflikti ir neizbēgami – gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Tāpēc, ja šādi gadījumi rodas, tie ir jārisina tā, lai abas puses justos atzītas, cienītas un ar skaidru rīcības plānu par to, kā lietas risināsies pēc notikušā. Tas ir ļoti svarīgi, lai uzturētu veselīgas attiecības. Šīs nodaļas iepriekšējā daļā pieminējām problēmu risināšanas domāšanas veidu saistībā ar pašpārliecinātu saziņas stilu. Šie vārdi vien jau paši par sevi zināmā mērā definē galveno atšķirību, kas padara pašpārliecinātās saziņas personas par konfliktu risināšanas meistariem; viņi jau no paša sākuma risina nesaprašanos ar mērķi atrisināt problēmu. Agresīvā saziņas persona var uzskatīt otru konfliktā iesaistīto pusi par problēmu, uzskatot, ka atrisinājums tiks panākts tikai tad, ja tiks sasniegti viņas pašas mērķi. Savukārt pasīvā saziņas persona parasti uzskata, ka problēma ir pats konflikts, un cer, ka tai izdosies pēc iespējas drīzāk mazināt konfrontāciju, lai atkal varētu valdīt normāla situācija. Taču aktīvā saziņas persona atpazīs, kas tā ir par problēmu; parasti tā ir nepareizas saziņas vai pārpratuma sekas. Tādējādi “norobežojoties” no problēmas, uztverot otru konfliktā iesaistīto pusi kā līdzinieku ar savu unikālo perspektīvu un iemesliem, kāpēc viņš jūtas tā, kā viņš jūtas, un ar skaidrību, ko sniedz viņa pašpārliecinātība, aktīvā saziņas persona ir unikāli sagatavota, lai atrisinātu problēmu. Iepriekš īsumā tika pieminēta indivīda saziņas stila spēja ietekmēt daudz plašāku dinamiku nekā tikai vienas starppersonu attiecības; piemēram, tā ietekme ģimenē un darba vietā. Šādās grupās vai jebkurā citā grupā, kurā ir iesaistīti vairāki cilvēki, pašpārliecināta saziņa var būt īpaši vērtīga kā metode, kas veicina atklātu un godīgu
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=