COSERE | 101 Konfliktu pārvaldība: kas tas ir? Konfliktu var definēt kā divu vai vairāku pušu pretestību vai konkurenci; iemesli var būt dažādi (nesavienojami mērķi, konkurējoši viedokļi, izteiktas un/vai slēptas vajadzības utt.). Saskaņā ar Tomasa‒Kilmana (ThomasKilmann) konflikta režīma instrumentu varam iedomāties scenāriju, kurā starp skolēniem rodas domstarpības par to, kurš izvēlēsies spēli pārtraukumam. Daži varētu vēlēties rast kompromisu un izvēlēties spēli, kas patīk visiem, bet citi varētu izvairīties no konflikta, ļaujot lēmumu pieņemt kādam citam. Ir arī tādi, kuri var sacensties, lai uzvarētu strīdā, bet ir arī tādi, kuri var sadarboties un strādāt kopā, lai rastu risinājumu, kas apmierinātu visus. Izprotot, kā cilvēki risina konfliktus, varam radīt mierīgu skolas vidi, kurā ikviens jūtas uzklausīts un konflikti tiek atrisināti bez sarežģījumiem. Tas viss ir saistīts ar mācīšanos, kā pozitīvi risināt domstarpības. Situācijās, kad cilvēki pastāvīgi atrodas cits cita tuvumā, piemēram, skolā, un viņi jau kādu laiku ir kopā, ir diezgan noderīgi saprast, kur konflikts ir sācies. Eksperti uzskata, ka ir sešas tipoloģijas. Neatrisināts konflikts Tas ir tad, ja problēma vēl nav atrisināta. Piemēram, kad skolēni turpina strīdēties par to, kurš vadīs projektu. Latents konflikts Tas ir tāpat kā tad, kad rodas spriedze, bet neviens to vēl nav pamanījis. Varbūt starp skolēniem notiek konkurence par vietu sporta komandā. Uztvertais konflikts Tas ir brīdis, kad cilvēki sāk apzināties, ka pastāv problēma. Piemēram, varbūt skolēni pamana, ka viņiem nav viennozīmīga viedokļa par klases projektu. Izjusts konflikts Šajā brīdī cilvēki sāk izjust zināmas emocijas par šo situāciju. Piemēram, kad skolēni nesaskaņu laikā sāk satraukties. Konflikta izpausme Tagad lietas sāk kļūt reālas. Tas ir tad, kad sākas strīdi vai cilvēki par kaut ko sastrīdas. Konflikta sekas Tas notiek pēc tam, kad “putekļi nosēžas”, piemēram, ja skolēni sāk izvairīties cits no cita pēc liela strīda.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=