118 | COSERE Kāpēc emocionālā inteliģence ir svarīga darba vietā? Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē cilvēka karjeras gaitu. Darba vieta darbojas kā sociāla ekosistēma, kurā krustojas dažādas personības, prasmes, spējas un emocijas. Cilvēki ar augstu emocionālo inteliģenci (EQ) izceļas komandas vidē, rūpējoties ne tikai par savu personīgo, bet arī par savu kolēģu panākumiem, tādējādi paaugstinot ražīgumu. Turpretī zems EQ var radīt negatīvas sekas, potenciāli izraisot mobingu, uzmākšanos un demotivāciju darbinieku vidū. Personām ar zemu emocionālo inteliģenci var piemist tādas iezīmes kā augstprātība, agresija un nestabilitāte, kas rada risku jebkurā darba vidē. Līdz ar to emocionālajai inteliģencei ir būtiska nozīme kandidātu atlases procesos, lai gan to ir grūti kvantificēt. Lai gan pastāv psihometriskie testi emocionālās inteliģences mērīšanai, bieži vien to efektīvāk var novērtēt, veicot novērojumus reālās dzīves situācijās. Tāpēc kandidātu novērtēšanas laikā parasti tiek veiktas intervijas, kuru mērķis ir novērtēt emocionālo inteliģenci. Efektīva vadība nozīmē vadīt cilvēkus ar atšķirīgām perspektīvām, temperamentiem un pieredzi. Tādējādi vadītājam ar augstu emocionālo inteliģenci ir būtiska nozīme, lai veicinātu komandas saliedētību, prasmīgi risinātu saspringtas situācijas, pārvaldītu stresu un pieņemtu pareizus lēmumus. Šāds līderis ir vērīgs gan pret savu, gan savu darbinieku emocionālo stāvokli un šo apziņu izmanto selektīvi, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Emociju pārvaldības metodes Ir zināmi īpaši domu veidi, kas traucē mums efektīvi pārvaldīt emocijas, un tos bieži dēvē par domāšanas kļūdām. Kā piemēru var minēt “negatīvās brilles” un “melnbalto” vai “visu vai neko” domāšanu. Ja cilvēks uz pasauli raugās caur negatīvām brillēm, viņš mēdz ignorēt pozitīvos notikumus un koncentrējas tikai uz negatīvajiem aspektiem. Šo tendenci var izraisīt dažādi faktori, piemēram, agrīna pieredze vai nevēlami notikumi. Piemēram, ja kāds uzskata, ka viņam ir neveiksmīga vai slikta diena, viņš, visticamāk, neņems vērā komplimentus vai gandarījuma sajūtu par sasniegumiem. Līdz ar to šīs domas var būtiski ietekmēt viņa dominējošās emocijas attiecīgajā dienā. Ļoti svarīgi ir atpazīt šādus modeļus savā domāšanā. Varam novērtēt, kad šīs domas rodas, un objektīvi izvērtēt, vai iesaistāmies “pozitīvā nevērībā” vai “minimizēšanā”, vai arī vispārinām dažus negatīvus notikumus, lai aptvertu visu pārējo. Lai efektīvi apstrīdētu šīs domas, ir lietderīgi pieņemt kritisku skatījumu. Tas var iekļaut pozitīvu notikumu uzskaiti, kompromisupieņemšanu,nevisekstrēmu uzskatu ievērošanu, vai arī uzticamas personas, kuras var piedāvāt viedokli no malas, palīdzību. Šādi rīkojoties, varam
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=