COSERE | 29 1.1. Koleģialitāte un tās nozīme Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ieņem nozīmīgu vietu skolotāja profesionālajā standartā jeb profesionālās ētikas kodeksā, ir koleģialitāte. Pedagogu koleģialitāte iekļauj pastāvīgu gatavību sadarboties, pašaizliedzīgu un atklātu pedagoģiskās pieredzes apmaiņu, dalīšanos informācijā, kā arī jaunu tehnoloģiju un jauninājumu apguvi. Tas savukārt kalpo kā nepieciešams priekšnoteikums gan paša, gan kolēģu profesionālajai attīstībai, nodrošinot mācīšanas un mācīšanās kvalitāti. Lai uzlabotu izglītības procesu un veicinātu pedagogu profesionālo izaugsmi, ir ļoti svarīgi, lai pedagogi būtu atvērti un pieņemtu konstruktīvu kritiku, tostarp smalkjūtīgu atgriezenisko saiti no kolēģiem. Šāda pieeja ļauj analizēt pagātnes kļūdas un ļauj izvairīties no tām turpmāk. Šo principu atspoguļo viena no efektīvākajām skolotāju sadarbības stratēģijām rietumu izglītības vidē – “Kritisko draugu” institūta ieviešana, kas paredz skolotāju savstarpēju novērošanu mācību procesā. Novērošana ir vispieejamākā un visizplatītākā pedagoģiskās prakses izpētes metode. 1.2. Kā notiek kolēģu novērošana Savstarpējās novērošanas modelī tiek izšķirtas piecas novērošanas metodes, kas savukārt ir iedalītas trīs posmos. • Pirmsnovērošanas sanāksme: skolotājs, kura nodarbība tiek apmeklēta, informē kolēģi par nodarbības plānu, paskaidro, kāda veida palīdzība tiek gaidīta, un viņi kopā izstrādā/izvēlas vērtēšanas kritērijus. • Nodarbības apmeklējums: tas iekļauj visa mācību procesa vai atsevišķu tā detaļu novērošanu, tam seko sīks rezultātu apraksts. • Tikšanās pēc nodarbības: šis posms iekļauj novērojumu rezultātu analīzi, izvērtēšanu un, pamatojoties uz to, korekciju veikšanu nodarbības plānā un tās norisē. Jāuzsver, ka pirmsnovērošanas sanāksmes laikā skolotājs, kurš vada nodarbību, un kolēģis – novērotājs sadarbojas, lai noteiktu, uz ko koncentrēties nodarbībā. Viņi lemj par to, kam novērošnas laikā ir jāpievērš uzmanība. Šo mērķi var mainīt atkarībā gan no uzņemošā, gan skolotāja – novērotāja profesionālajām vajadzībām. Tas var iekļaut tādus elementus kā diferencēta instrukcija un darbs grupās, augstākā līmeņa domāšanas prasmju izmantošana, konstruktīvistiskās mācīšanas aspekti, skolēnu iesaistīšana,
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=