34 | COSERE 1.4. Kritiskais draugs un kritiskā drauga institūcija Šī metode palīdz skolotājiem attīstīt spēju objektīvi pašnovērtēt sevi, kā arī atpazīt mācīšanas procesa stiprās un vājās puses. Lai nodrošinātu pašnovērošanas objektivitāti, skolotājam iepriekš jāizstrādā pašnovērošanas tabula, kas kalpos kā vadlīnija, vērtējot vadīto mācību stundu. Pašnovērošana kļūst objektīvāka un vērtīgāka, ja skolotājs – novērotājs savā vērtējumā balstās, uz pašnovērošanas tabulu. Pēc stundas beigām ir būtiski analizēt, vai abu skolotāju vērtējumi sakrīt. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem aspektiem, kuriem var būt atšķirīgi novērtējumi. Mācību stundas novērošana ir visizplatītākā metode izglītības procesa norises analīzei skolās. Novērošanu var veikt direktors, ārējais novērotājs vai citi skolotāji – kolēģi. Ir būtiski, lai novērojamais skolotājs iepriekš zinātu novērošanas mērķus un vērtēšanas kritērijus. Lai gan uzturēt novērošanas validitāti var būt sarežģīti, tās izmantošana gala vērtējumam nav uzskatāma par atbilstošu. Lai nodrošinātu visaptverošu skolotāja darbības izvērtējumu, ieteicams, lai stundu novērotu vismaz divi cilvēki un salīdzinātu iegūtos rezultātus ar citiem datiem, piemēram, skolēnu aptaujām. Daudzi pētījumi (Alkhawaldeh, 2018; Kazemi, 2021; Porter Peters-Burton, 2021) apstiprina, ka vispraktiskākā un uz rezultātu vērsta profesionālā pilnveide skolotājiem notiek skolā, izmantojot alternatīvas metodes. Šī profesionālās pilnveides forma ir ļoti labi pielāgojama skolotāja specifiskajām vajadzībām un atbilst skolēnu mācību mērķiem un uzdevumiem. Atšķirībā no tradicionālajām profesionālās pilnveides formām, kas iekļauj standartizētus pasākumus no ārējiem avotiem, šī pieeja ļauj skolotājiem profesionāli pilnveidoties, iesaistoties novērošanā, analīzē, refleksijā, savstarpējā atgriezeniskajā saitē, izmēģinot jaunas pieejas vietējā kontekstā un sadarbojoties ar kolēģiem (Goddard, Goddard, Tschannen-Moran, 2007). Daudzās valstīs veiktie pētījumi apstiprina uzskatu, ka, jo ciešāk profesionālās pilnveides pasākumi ir saistīti ar skolotāja tiešo praksi, jo efektīvāki tie kļūst. Profesionālā pilnveide skolā ir cieši saistīta ar praksi, ļaujot skolotājiem uzreiz izmantot iegūto pieredzi klasē. Nepārtraukts kolēģu atbalsts šajā procesā vairo viņu pārliecību (Svendsen, 2016), veicinot skolotāju profesionālo pilnveidi. Gibsa refleksijas modelis (Gibbs, 1988) uzsver refleksijas un atgriezeniskās saites nozīmi indivīda profesionālās attīstības procesā. Skolotāji saņem atgriezenisko saiti, profesionāli sadarbojoties, gūstot jaunu pieredzi sociālajā mijiedarbībā, kā arī daloties viedokļos un idejās.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=