68 | COSERE 2.1. Empātija Empātija ir “sarežģīta kognitīvi afektīvā prasme, kas ļauj mums “zināt” (rezonēt, sajust, izjust, kognitīvi aptvert) citas personas pieredzi” (Jordan 2010, 103). Vienkāršāk izsakoties, Kembridžas vārdnīcā empātija ir definēta kā “spēja dalīties kāda cita cilvēka sajūtās vai pārdzīvojumos, iztēlojoties, kā būtu, ja cilvēks atrastos viņa situācijā” (Kembridžas vārdnīca, 2024). Savā ziņā tā ir psiholoģiska izpausme bieži citētajam teicienam, ka, pirms tiesāt kādu cilvēku, vajadzētu “noiet jūdzi viņa kurpēs”. Saziņas teorijā empātijai ir ļoti liela nozīme, un Hofmans (Hofmann) uzskata, ka tā ir līme, kas padara iespējamu sociālo dzīvi (Hoffman, 2000). Jau iepriekš konstatējām, ka nozīme tiek izplatīta gan ar mūsu saziņas starpniecību, neatkarīgi no tā, vai tā tiek izmantota apzināti vai neapzināti, gan arī to konstruē persona vai personas, ar kurām notiek saziņa. Svarīgs šā procesa komponents abās pusēs ir empātija. Cilvēks, kuram piemīt augstāks empātijas līmenis, visticamāk, sazināsies apzinātāk, un tas var veicināt jēgpilnākas saiknes veidošanos. Līdzīgi arī empātiskāka persona, kura saņem paziņojumu vai jautājumu, dabiski sliecas uz līdzjūtīgāku runātāja nodoma interpretāciju, kas ļauj tai justies drošāk saziņas procesā. Kaut arī nedaudz utilitāri, rezumējot šo procesu, Rektors (Rector) izteicās par empātiju izglītībā, ierosinot, ka “var izvirzīt hipotēzi, ka viens no svarīgākajiem faktoriem izglītības mērķu sasniegšanā ir tas, cik lielā mērā skolēni un pasniedzēji spēj paredzēt vai projicēt sevi cits cita reakcijās” (Rector, 1953). Šis apraksts apstiprina iepriekš aplūkoto nenoteiktības mazināšanas teoriju, proti, skolēna un skolotāja attiecībās labvēlīgi izglītības rezultāti tiek sasniegti, ja abas puses 1) zina, ko sagaidīt viena no otras, un 2) spēj iejusties viena otrā. Šis jēdziens loģiski attiecas uz visām starppersonu attiecībām izglītībā, tostarp starp kolēģiem. Tātad saprast empātijas nozīmi starppersonu attiecībās ir samērā vienkārši. Tā kā darba vietu nosaka minētās attiecības (jo īpaši tādā nozarē kā izglītība, kur starppersonu mijiedarbība ir ikdienas dzīves centrā), empātijas loma izglītībā ir diezgan pašsaprotama. Bet kā patiesībā varam integrēt šo svarīgo iezīmi? Šīs apakštēmas 2. nodaļā apspriedīsim efektīvas saziņas metodes, tostarp aktīvu klausīšanos un savstarpēju sapratni, kas zināmā mērā ļaus atbildēt uz šo jautājumu. • Jautājumi diskusijai: Kāda ir dalībnieku pieredze ar empātiju savstarpējās attiecībās izglītības jomā? Kādas priekšrocības viņi piešķir empātijas izmantošanai izglītībā? Vai kāda no saziņas teorijām ir īpaši rezonējusi ar viņu mācīšanas filozofiju? • Pārdomas: apsveriet, kā empātijas iekļaušana saziņā var uzlabot attiecības ar kolēģiem, skolēniem un vecākiem.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=