COSERE | 69 2.2. Aktīva klausīšanās Grāmatas “Aktīvā klausīšanās”, kas ir sērijas “Pētījumi un resursi valodu mācīšanā” daļa, priekšvārdā redaktori Kendlins (Candlin) un Hedfīlds (Hadfield) norāda, ka “klausīšanās tagad pamatoti tiek uzskatīta par... saziņas spēju pamatu” (Rost & Wilson, 2013). Aktīvā klausīšanās ir šī stūrakmens dabisks turpinājums, lai izprastu klausīšanās nozīmi efektīvā saziņā. Aktīvās klausīšanās nozīme saziņā tagad ir tik būtiska un vispāratzīta, ka “lai kļūtu par labu saziņas personu, [tiek uzskatīts, ka] jāsāk ar aktīvu klausīšanos” (Leonardo, 2022). Tomēr aktīvā klausīšanās atšķiras no pasīvās klausīšanās, jo klausītājs iesaistās, “pārfrāzējot runātāja teikto, ja nepieciešams, uzdodot jautājumus un saglabājot mērenu vai augstu neverbālu iesaistīšanos sarunā” (Weger et. al, 2014). Lai gan vispopulārākais termins ir aktīvā klausīšanās, šāda veida apzināta iesaistīšanās klausīšanās laikā tiek dēvēta arī par “empātisko klausīšanos, runātāja un klausītāja tehniku, reflektēto klausīšanos [un] dialoģisko klausīšanos” (Weger et. al, 2014), un citām. Bet kā kļūt par aktīvu klausītāju? Svarīgākais ir apzināties daudzos komponentus, kas veicina šī mērķa sasniegšanu. Aktīva klausīšanās nav iespējama, ja vispirms nav izprastas pasīvās, kritiskās un refleksīvās klausīšanās formas. Pasīvi klausoties, vienkārši “[ļaujam] runātājam izteikt savus vārdus” (Leonardo, 2022). Tas var šķist vienkārši, taču tas var būt ļoti sarežģīti! Dažreiz, cenšoties parādīt, ka esam ieinteresēti otras personas ieguldījumā, neapzināti pārtraucam tās runu, kas var būt ļoti nepatīkami. Pasīvā klausīšanās māca mūs iesaistīties pacietīgā saziņā, kas ļauj otrai pusei justies sadzirdētai. Reflektējošā klausīšanās ir līdzīga spoguļattēla tehnikai, kurā atkārtojam otras puses sarunas elementus, lai parādītu, ka esam uztvēruši tās teikto. Savukārt kritiskā klausīšanās ir visiesaistītākā no šīm trim metodēm, kas prasa, lai persona sniegtu “savu analīzi un viedokli par nodoto vēstījumu” (Leonardo, 2022). Kad aktīvi klausāmies, patiesībā demonstrējam visas trīs iepriekšminētās tehnikas. Turklāt šīs trīs aktīvās klausīšanās apakšgrupas uzlabo trīs pamatprasmes tiem, kuri tās praktizē: apzināšanos, uztveri un izpratni. “Apzināšanās nozīmē klausītāja uzmanību... [klausīšanās] ar nolūku meklēt jaunas idejas... Uztvere nozīmē klausīties ar mērķi izsijāt runātāja galvenās domas... pievēršot pienācīgu uzmanību un koncentrēšanos ne tikai teiktajam, bet arī neverbāliem signāliem... Uztvere papildina efektīvu klausīšanās mākslu. Izpratne ir dzirdētā pareiza interpretācija, kas atvieglo saprašanu” (Khanna, 2020).
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=