COSERE | 7 1. DAĻA. MĀCĪŠANĀS ORGANIZĀCIJA UN KOLEĢIALITĀTES KULTŪRA Sasniedzamie mācīšanās rezultāti dalībnieki spēs: • izprast skolas kultūras un koleģialitātes jēdzienu, kā arī izmantot rīkus tā atbalstam. 1.1. Kas ir mācīšanās organizācija? Mācību process uzlabojas sadarbības un labu koleģiālu attiecību atmosfērā. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka mācīšanās organizācija ir daudzlīmeņu koncepcija, kas iekļauj individuālu uzvedību, komandas darbu un organizācijas mēroga praksi un kultūru. Mācīšanās organizācija ir vieta, kur darbinieku uzskati, vērtības un normas tiek izmantotas, lai atbalstītu ilgtspējīgu mācīšanos; kur tiek veidota “mācīšanās gaisotne”, “mācīšanās kultūra” vai “mācīšanās vide” un kur “mācīšanās mācīties” ir būtiska visiem iesaistītajiem (Kools & Stoll, 2016). Mācīšanās organizācija ir tāda organizācija, kurā cilvēki pastāvīgi paplašina savas spējas, kurā tiek attīstīti jauni domāšanas veidi, kurā cilvēki pastāvīgi mācās, kā mācīties kopā (Senge, 2006). Līdzīgi arī Silins et. al. (2002) apgalvo, ka skolas var uzskatīt par mācīšanās organizācijām, ja tās veic vides izpēti, izstrādā kopīgus mērķus, veicina sadarbību, rosina uzņemties risku un nodrošina profesionālās pilnveides iespējas. Piecas disciplīnas, ko identificē Senge et. al. (2006), kurām ir jāpiemīt mācīšanās organizācijai: • komandas mācīšanās – uzsvars uz grupas mācīšanās aktivitātēm, nevis uz komandas procesa attīstību; • kopīgs redzējums – spēja atklāt kopīgu “nākotnes tēlu”, kas veicina patiesu apņemšanos un iesaistīšanos, nevis profesionālo atbilstību; • mentālie modeļi – dziļi iesakņojušies iekšējie priekšstati par to, kā darbojas pasaule; • personīgā meistarība – nepārtraukti precizēt un padziļināt personīgo redzējumu, koncentrēt enerģiju, attīstīt pacietību un objektīvi redzēt realitāti; • sistēmiskā domāšana – spēja redzēt plašāku kopainu, aplūkot sistēmas savstarpējās saiknes, nevis vienkāršas cēloņu un seku ķēdes; tā ļauj pētīt nepārtrauktus procesus, nevis atsevišķus momentuzņēmumus.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=