72 | COSERE Pasīvo saziņu, kā jau norāda nosaukums, raksturo nevēlēšanās atklāti izteikties. Šādu saziņas stilu varētu dēvēt par “nekonfliktējošu” vai, iespējams, pat “izvairīgu”. Šāda veida uzvedībai ir daudz potenciālu avotu, kuru pamatā varētu būt nedrošība vai zema pašapziņa. Turklāt pasīva saziņas persona var vienkārši dot priekšroku šādam saziņas stilam, jo vēlas izvairīties no konflikta. Tomēr pasīvā saziņa var radīt sarežģījumus, ja indivīda vajadzības netiek apmierinātas, jo viņš nav izteicis atbalstu sev, vai, iespējams, radīt vēl lielāku problēmu, ja neatrisinātie jautājumi un apslāpētās emocijas galu galā nonāk atklātībā. Ja pasīvā saziņa atrodas vienā spektra galā, agresīvā saziņa atrodas tieši otrā spektra galā. Atšķirībā no pasīvajām saziņas personām agresīvās saziņas personas izmanto dominējošu pieeju, viņu pašu vajadzības un viedoklis ir svarīgāks nekā citu vajadzības un viedoklis. Šāda stūrgalvīga un pašpārliecināta pieeja agresīvai saziņas personai var ļaut laikus sasniegt īstermiņa mērķus, taču tā nav ilgtspējīga prakse, jo parasti ir saistīta ar iebiedēšanu un bieži vien neņem vērā citu cilvēku jūtas un ierobežojumus. Agresīvā saziņa ir bumba ar laika degli: jautājums ir nevis par to, vai tā izraisīs starppersonu problēmas, bet gan par to, kad tās radīsies. Tomēr, tāpat kā pasīvās saziņas gadījumā, ir lietderīgi apsvērt iespējamos iemeslus, kas izraisa agresīvu saziņas veidu. Iespējams, arī viņi paši ir nedrošības vai pārliecības trūkuma pārņemti vai arī viņiem vienkārši ir izveidojies slikts ieradums, kas izriet no īslaicīgiem panākumiem, kuri ir gūti, izmantojot šo stilu. Kā jau iepriekš aprakstīts, saziņas stilus var iedomāties kā uzvedības spektru, ko Nikolss (Nichols) dēvē par “pasīvo – pašpārliecināto – agresīvo nepārtrauktību” (Nichols, 2020). Kā liecina nosaukums, pašpārliecinātā saziņa ir šīs nepārtrauktības vidusdaļa. Atšķirībā no pasīvajām saziņas personām pašpārliecinātās saziņas personas nebaidās dalīties savās domās, jūtās un vajadzībās. Tomēr atšķirībā no agresīvajām saziņas personām tās respektē citu cilvēku jūtas un robežas. Viņu pārliecība nerodas no dusmām vai neapmierinātības, nedz arī iebiedēšana nav tās obligāta daļa, bet gan no skaidra prāta un mērķa. Kopumā pašpārliecināto saziņu raksturo arī tās spēja pozitīvi ietekmēt problēmu risināšanu, jo pašpārliecināta saziņas persona var risināt problēmu, paliekot relatīvi attālināta no tās, piemēram, neieguldot pārāk daudz personīgās enerģijas grūtībās darba vietā.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=