COSERE | 157 2.1. Supervīzijas funkcijas Dažās izglītības sistēmās supervīzijas ir “ienākusi” arī skolās, lai gan sākotnēji tai bija galvenā vieta konsultāciju un sociālā darba kontekstā. Supervīzijas definīcija Termins “supervīzija” raisa asociācijas ar “atsevišķu skatījumu”, tāpēc dažās sistēmās var rasties situācija, ka tiek ieviests noteikts, formalizēts process ar izteiktāku kontroles elementu. Supervīzija var būt darba standartu un procedūru, profesionalitātes un ētikas ievērošanas novērtējums. Tomēr ir skaidrs, ka supervīzija ar kontroles funkcijām ne vienmēr ir formatīva pēc savas būtības. Praktisku apsvērumu dēļ pedagogu supervīzija daudzās skolu sistēmās ir cieši saistīta ar skolotāju snieguma novērtējumu. Patiesībā tas ir pretrunā supervīzijas mērķim, kas ir stimulēt profesionālo izaugsmi un attīstību (piemēram, Sullivan & Glanz, 2013). Lai supervīzija ietekmētu arī profesionālo attīstību un stiprinātu koleģiālās attiecības, ir vēlama humānistiska brīvprātīgas savstarpējas supervīzijas koncepcija, t. i., netieša un atbalstoša. Saskaņā ar šo koncepciju supervīzijai, līdzīgi kā mentoringam un koučingam, ir jānodrošina droša vide neskaidrību un darba grūtību izpētei. Tas ir veids, kā pārdomāt, kas varētu notikt skolotājam, un kontekstu, kas nosaka viņa rīcību un uzvedību. Supervīzijas procesā skolotājs atrod laiku un vietu, lai no jauna atklātu enerģiju. Supervīzija sniedz lielāku skaidrību par viņu darbu un rada iespēju pārmaiņām (Shohet & Shohet, 2020). Kas ir supervizors? Ja saprotam supervīziju kā sava veida kontroles procesu, supervizors varētu būt vadītājs, piemēram, skolas direktors. Skolu praksē biežāk sastopamies ar “novērojumiem” – direktoru vizītēm skolotāju vadītajās nodarbībās, kuru laikā viņi sniedz atgriezenisko saiti skolotājiem. Tomēr direktoriem parasti nav laika reālai supervīzijai, un vadītāja un padotā attiecības parasti ierobežo supervizēto atklātību. Turklāt daži direktori parasti nodrošina supervīziju diezgan intuitīvi, jo ne vienmēr ir izglītoti supervīzijas jomā (April & Bouchamma, 2015). Netiešā kolēģu supervīzijā supervizors var būt jebkurš kolēģis, kurš var izveidot un uzturēt koleģiālas attiecības, vadīt sarunu un sniegt formatīvu atgriezenisko saiti (DuFour & Eaker, 2004). Supervizoram ir jābūt zināšanām un pieredzei pārraugāmajās tēmās, taču tas ir atkarīgs no pārraudzības mērķiem. Attiecību gadījumā psihologs var būt arī, piemēram, skolotāja supervizors, savukārt mācību procedūru gadījumā būtu lietderīgāk, ja supervizoram būtu tieša pieredze mācību darbā, lai sniegtu atbilstošu atgriezenisko saiti.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=