158 | COSERE Tāpat labam supervizoram ir nepārtraukti jānovērtē savs darbs, jāizglītojas supervīzijas jomā un instrumentos, kā arī pašam jācenšas veikt sava darba supervīziju. Kas ir klients? Jebkurš skolotājs, kuram ir jākonsultējas par darba procedūrām vai kuram ir ieteikts piedalīties supervīzijā. Tāpēc klientam nav obligāti jāapgūst jauna prasme, bet gan jāmaina viņa skatījums uz darbu, darba procesiem un darba vai klientu attiecībām (ar skolotājiem, vadību, skolēniem, vecākiem utt.). Parasti tā var būt procedūras supervīzija konkrētā situācijā vai attiecības ar konkrētu personu. Izmaiņas jūsu skatījumā uz darbu un attiecībām izraisa izmaiņas jūsu uzskatos un darba praksē. 2.2. Kad ir nepieciešama supervīzija? Veiksmīga supervīzija Līdzīgi kā mentorings un koučings, arī supervīzija var izpausties dažādos veidos un var izmantot dažādas procedūras un rīkus. Galvenie instrumenti ir novērošana, labi vadīta intervija un kāda metode atgriezeniskās saites sniegšanai. Kā jau minēts, profesionālajai pilnveidei un koleģialitātes veicināšanai skolās piemērotāka ir savstarpēja, netieša supervīzija. Šajā vidē ir piemērojami līdzīgi principi kā mentoringa un koučinga gadījumā. Klientam ir brīvprātīgi jāiesaistās supervīzijā un pašam jānosaka supervīzijas tēma un mērķis. Supervizoram ir jāstimulē skolotāja pašapziņa, jāveic novērojumi klasē, jāsniedz atgriezeniskā saite un jāapspriež ar skolotāju būtiski mācīšanas un mācīšanās jautājumi (Sullivan & Glanz 2000). Novērošanas shēmas, skalas un citus novērtēšanas instrumentus izmanto mācību darba supervīzijā, un to izmantošana vienmēr ir atkarīga no supervizora zināšanām, prasmēm, radošuma un pieredzes.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=