COSERE | 159 2.3. Supervīzijas modeļi Kā jau minēts, skolu praksē var sastapties gan ar tiešo, gan sadarbības modeli – daži autori runā par autokrātisku un demokrātisku supervīziju. Autokrātiskajā supervīzijā drīz var rasties konflikts, domstarpības un antagonisms. Runājot par supervīzijas veidiem, atkarībā no konteksta un mērķiem individuālo klātienes supervīziju var papildināt arī ar divu veidu komandas supervīziju: • kolēģi palīdz skolotājam pilnveidoties un sniedz savu skatījumu uz tēmu; • u supervīzijas mērķi nosaka komanda kopīgi un tas attiecas uz visiem, piemēram, tēmas par komandas darbību, attiecībām komandā utt. Vispārējā izpratnē literatūrā “supervīzija” nozīmē ar profesiju saistītu konsultēšanu un tālākizglītību. Lai paskaidrotu, kas ir supervīzija, izmantojām Šveices Supervizoru un organizācijas konsultantu asociācijas formulētās definīcijas: “Supervīzija (prakses konsultēšana) ir vērsta gan uz indivīdu, gan uz darbinieku grupu vai komandu. Tajā tiek risināti specifiski jautājumi saistībā ar dalībnieku profesionālo ikdienu, kā arī sadarbības jautājumi starp personām, kurām ir atšķirīgi uzdevumi un funkcijas, kuras darbojas dažādās uzdevumu jomās un atrodas dažādos hierarhijas līmeņos. Supervīzijas mērķis ir uzlabot darba situācijas, darba gaisotni, darba organizāciju un ar uzdevumiem saistītās specifiskās kompetences. Šis mērķis ir veicināt ar praksi saistītu mācīšanos un sadarbības kvalitāti” (Georg Horcher “Professional development - supervision in social work”, p. 48, Supervision in social work. Supervisor’s handbook.LU, 2007). Uzsvars ir uz mācīšanos no prakses un sadarbības izmantošanu profesionālajā attīstībā. Supervīzijas mērķi: • 1) izprast savas profesionālās darbības mērķus un uzdevumus; • 2) nodrošināt profesionālo attīstību un atbalstu; • 3) veicināt profesionālo izaugsmi, tādējādi uzlabojot pakalpojumu kvalitāti klientiem; • 4) mudināt izvērtēt un analizēt savu rīcību un emocijas; • 5) palīdzēt vadīt stresu, kas rodas darba dēļ.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=