COSERE | 163 3.1. Mentorings izglītībā Mentorings sniedz iespēju uzlabot skolēnu mācību rezultātus, skolotājiem mācoties kopā un citam no cita. Mentorings ļauj skolotājiem pārdomāt savu praksi un apšaubīt to, ko viņi dara mācot. Mentorings kā koleģiālas profesionālās mācīšanās veids prasa rūpīgu plānošanu un efektīvu īstenošanu, lai tas iekļautos skolas kultūrā (A Learning, 2010). Litls (Little) (1990) pieskaita mentoringu pie spēcīgām savstarpējā atbalsta formām, t. i., tām, kurām ir skaidra ietekme praksē. Mentorings tiek uzskatīts par vienu no senākajiem sadarbības modeļiem, kas atbalsta cilvēka attīstību. Mentoringa definīcija Zahārija (Zachary) (2005, 3. lpp.) definē mentoringu kā savstarpējas sadarbības un mācīšanās attiecības starp diviem vai vairākiem cilvēkiem, kuriem ir abpusēja atbildība, lai sasniegtu mentorējamā mērķus. Mācīšanās kļūst par mentoringa pamatprocesu, mērķi un produktu. Līdzīgi Kočana (Kochan) un Paskarelli (Pascarelli) (2003) uzskata, ka veiksmīgs mentorings ir process, kurā divi vai vairāki cilvēki brīvprātīgi izglītojas (pilnveidojas) savstarpēji cieņpilnās un ciešās attiecībās, kas ir vērstas uz noteiktu mērķu sasniegšanu. Mentoringa ieteikumu pamatā ir brīvprātīgas, uzticības pilnas attiecības. Ja skolā ir noteikta obligāta mentoringa programma jaunajiem skolotājiem, ir lietderīgi nošķirt skolotāju iepazīstināšanu un mentoringu. Tomēr šie termini bieži tiek lietoti kā sinonīmi, un tiek pieņemts, ka pat tad, ja mentorings ir formāli noteikts, mentorējamais tiek mudināts izteikt savas mācību vajadzības. Kas ir mentorējamais? Mentoringa mērķa grupas tomēr nav viennozīmīgi noteiktas. Ļoti bieži mentoringu uztver kā sinonīmu jauno skolotāju ievadīšanas procesam vai pieredzes nodošanai jaunākajiem kolēģiem (Portner, 2005). Tāpēc dažās publikācijās mentoringa jēdziens attiecas tikai uz jaunpienākušo vai studējošo skolotāju vadīšanu, taču mēs mentoringu saskatām kā savstarpēja atbalsta formu skolotāju vidū neatkarīgi no vecuma grupām. Kas ir mentors? Mentors parasti ir pieredzējis skolotājs, kurš sniedz atbalstu un palīdzību skolotājiem, lai veicinātu viņu profesionālo izaugsmi un panākumus darbā (Jonson, 2008). Skolotājam mentoram nav jābūt vairāk pieredzējušam tikai “vecuma un prakses ilguma” ziņā, bet gan vairāk pieredzējušam noteiktā jomā (piemēram, projektu rakstīšanā, darbā ar IKT u. c.), tas nozīmē, ka mentoringa koncepcijā par mentoru vecākam skolotājam var būt arī jaunāks skolotājs. Tāpēc daži autori skaidrāk nodala mentoringu un iesācēju skolotāju ievadīšanu darbā (Ingersoll & Strong, 2011).
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=