COSERE | 51 Kas tieši ir starpdisciplinārā sadarbība? “Starpdisciplinārajās mācībās skolēni izmanto divu vai vairāku disciplīnu zināšanas, lai padziļinātu savu izpratni par kādu tematu vai problēmu, kas pārsniedz vienas disciplīnas robežas. Skolēni iekļauj un attīsta informāciju, koncepcijas, metodoloģijas un procedūras no divām vai vairākām disciplīnām, lai iegūtu jaunas zināšanas, izpratni un prasmes, kā arī izskaidrotu vai risinātu problēmas” (Graham et. al, 2023). Līdz ar to, iespējams, jau esat nojautuši, ka starpdisciplinārā sadarbība ir vienkārši divu vai vairāku dažādu disciplīnu izglītības profesionāļu kopīgi centieni savā profesionālajā praksē. Tas, kā tieši tas izpaužas, var atšķirties atkarībā no kopīgo centienu rakstura, tomēr visbiežāk galamērķis ir tieši tas, ko iepriekš aprakstīja Grēms (Graham), – uzlabota mācīšanās pieredze un labāki rezultāti skolēniem. Starpdisciplinārā sadarbība, kas prasa noteiktu jaunu zināšanu radīšanas līmeni gan no iesaistīto pedagogu, gan no skolēnu puses, kurus viņu sadarbība turpinās informēt, ir lielā mērā sinerģiska ar konstruktīvismu un pieredzes mācīšanos. Pirmajā gadījumā, piemēram, pedagogi un skolēni, iesaistoties ārpus tradicionālās savas disciplīnas jomas, iekļaujot citu, gandrīz noteikti salīdzinās un pretstatīs šīs jauniegūtās zināšanas tām, kuras viņi jau ir apguvuši, tādējādi konstruējot jaunas zināšanas. Turklāt pieredze, pastāvīgi mijiedarbojoties ar jaunu vidējo vai augstāko disciplīnu, ir nepārtraukts mācību process un galu galā aktīvs eksperiments. Citiem vārdiem sakot, tas pēc būtības ir pieredzes process. Tātad teorija ir acīmredzami atbilstoša. Bet kādi ir ieguvumi? Starpdisciplinārās sadarbības priekšrocības: izpratne par ietekmi uz skolēnu mācīšanos. Viens kopīgs novērojums, kas attiecas uz starpdisciplināro sadarbību, ir tāds, ka “disciplīnas var... būt vērstas uz sevi un nespēj risināt jaunas un aktuālas reālās pasaules problēmas, savukārt nozīmīgas jaunas atziņas un atklājumi arvien biežāk rodas starpdisciplinārajās jomās” (Graham et. al, 2023). Izglītība dažkārt var ciest no tā, ka tā kļūst nošķirta. Skolas uzņēmējdarbības nodaļai var nebūt nekādas saistības ar, piemēram, vēstures nodaļu, izņemot to, ka tā atrodas tajā pašā iestādē. Starpdisciplinārās sadarbības starp šo divu, šķietami nesaistītu, disciplīnu pedagogiem rezultātā varētu notikt kopīgas nodarbības par modernās ekonomiskās sistēmas rašanos, atspoguļojot tās saikni ar tādiem vēsturiskiem modeļiem kā merkantilisms (kā viens no iespējamiem piemēriem). Šāda veida nodarbība atvērtu acis abu disciplīnu skolēniem, kuri tajā piedalās, ļaujot uzņēmējdarbības skolēniem redzēt, ka pastāv
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=