52 | COSERE vēsturiski precedenti, kas var palīdzēt veidot un informēt par mūsdienu ekonomikas problēmu risinājumiem, savukārt vēstures skolēni varētu gūt labumu no tā, ka redzētu, ka daudzas no tēmām, ar kurām viņi nodarbojas, joprojām ir aktuālas mūsdienās. Neatkarīgi no tēmas un disciplīnas pieredze, kas ir gūta, apliecinot mācību priekšmeta atbilstību citām jomām, vienmēr ir vērtīga un var veicināt skolēnu lielāku iesaistīšanos. Savā interesantajā rakstā par starpdisciplināro mācīšanos Graham et. al. min visizplatītākos starpdisciplinārās mācīšanās (IDL) piemērus, kas pašlaik tiek praktizēti izglītībā, proti, “skolas laika IDL, kas iekļauj plaša mēroga pasākumus lielām grupām (piemēram, vesela gada grupām), un klases IDL, atvēlot laiku vairākām disciplīnām, lai skolēni varētu strādāt ar IDL projektiem sava parastā dienas grafika ietvaros” (Graham et. al., 2023). Tomēr viņi papildus norāda, ka “IDL ir īpaša nozīme un potenciāls, lai iesaistītu skolēnus, kuri ir atteikušies no mācīšanās un ir nelabvēlīgā situācijā. Saikņu veidošana ar darba devējiem un vietējām kopienām IDL projektos atbalsta viņu virzību uz mācībām un nodarbinātību” (Graham et. al, 2023). Citiem vārdiem sakot, starpdisciplinārās darbības joma izglītībā, pēc šīs ekspertu grupas domām, pašlaik nav pietiekami plaša. Tā vietā mums būtu jāapsver “starpdisciplinaritātes” jēdziens ne tikai izglītības kontekstā, bet arī ārpus tā – darba vidē, veicinot starpdisciplināru sadarbību, kurā, piemēram, skolēni varētu iesaistīties vietējos uzņēmumos. Šādas aktivitātes sniedz acīmredzamus ieguvumus – skolēni kļūst labāk sagatavoti darbam ar dažādiem dzīves aspektiem un veido sākotnēju kontaktu tīklu, kas var izrādīties noderīgs, uzsākot profesionālo darbību. No personāla viedokļa ieguvumu ir daudz. Tāpat kā kopīga nodarbību plānošana, arī starpdisciplinārā sadarbība ir viens no piemēriem koleģialitātei, kuru veicina arī COSERE projekts. Cik bieži mēs, ejot garām kolēģiem, ar kuriem strādājam vienā ēkā, bet mācām dažādus priekšmetus – aizdomājamies, cik maz mēs viens par otru zinām? Tātad, raugoties no vienkāršas tīklu veidošanas perspektīvas, starpdisciplinārā sadarbība ir izdevīga. Turklāt, kā ir minēts iepriekš, šis pieredzes process var ievērojami uzlabot pedagogu zināšanas par tēmu, jo viņiem ir jāpiedalās pastāvīgā informācijas apmaiņā ar kolēģiem. Visbeidzot, kā jau tika minēts, starpdisciplinārā sadarbība var nodrošināt labākus rezultātus skolēniem. Tas var izrādīties pozitīvas atgriezeniskās saiknes stūrakmens, kurā skolēni ziņo par augstāku izpratnes līmeni un apmierinātību ar mācību materiāliem, skolotāji tiek stimulēti nepārtraukti ieviest jauninājumus klasē un tādējādi profesionāli pilnveidoties utt. Vienkārši izsakoties, ieguvēji ir visi.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=