COSERE | 81 Problēmu risināšana: kas tas ir? Kembridžas (Cambridge) vārdnīca problēmu risināšanu definē kā “problēmu risinājumu meklēšanas procesu.”1 Tas ir izziņas process, kas iekļauj problēmu atklāšanu, analīzi un risināšanu. Tā ir spēja rast efektīvus risinājumus problēmām vai šķēršļiem, lai sasniegtu vēlamo mērķi vai rezultātu. Problēmu risināšana ir universāla prasme, kas ir izmantojama dažādos dzīves aspektos, tostarp personīgajā, profesionālajā un akadēmiskajā jomā. Efektīva problēmu risināšana iekļauj kritisko domāšanu, radošumu, sadarbību un gatavību pielāgoties un mācīties no pieredzes. Cilvēki, kuri prot risināt problēmas, var efektīvāk pārvarēt izaicinājumus un veicināt pozitīvus rezultātus savā personīgajā un profesionālajā darbībā. Jums kā skolas vadītājam problēmu risināšana ir ļoti svarīga prasme, kas ir jāapgūst, orientējoties sarežģītajā un dinamiskajā izglītības vidē. Efektīva problēmu risināšana ļauj tikt galā ar izaicinājumiem, uzlabot procesus un radīt pozitīvu mācību vidi. 1 Kembridžas vārdnīca. Problēmu risināšana. https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/problem-solving Problēmu raksturs: strukturētas un nestrukturētas problēmas Kad mēģināt atrisināt problēmu, ir svarīgi saprast problēmas būtību vai, citiem vārdiem sakot, kurai kategorijai atbilst jūsu problēma. Problēma, pieņem Elisone (Allison), ir apstāklis, kas liek domāt un/ vai rīkoties (1996). Ir divas galvenās kategorijas: strukturētas problēmas un nestrukturētas problēmas. Strukturētas problēmas ir tādas problēmas, kurām lielākoties ir iepriekš noteikti risināšanas veidi un precīzi definēti mērķi, kā arī vienkārša metode, lai novērtētu, vai mērķi ir sasniegti (Allison, 1996)2. No otras puses, problēmas, kurām ir atvērtāki profili un neskaidri mērķi, iespējamie risināšanas veidi vai norādes uz panākumiem, tiek uzskatītas par nestrukturētām problēmām (Leithwood & Steinbach, 1995) 3. Kā izglītības jomas vadītājam jums biežāk nākas sastapties ar nestrukturētām problēmām, kas nenorāda uz viennozīmīgiem risinājumiem, kurus var identificēt binārajā sistēmā “pareizi” vai “nepareizi”. 2 Allison, D. J. (1996). Problem finding, classification and interpretation: In search of a theory of administrative problem processing. In K. Leithwood, J. Chapman, D. Corson, P. Hallinger, & A. Hart (Eds.), International handbook of educational leadership and administration (pp. 477–549). Norwell, MA: Kluwer Academic. 3 Leithwood, K., & Steinbach, R. (1995). Expert problem solving: Evidence from school and district leaders. Albany, NY: State University of New York Press.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=