COSERE | 9 Secinājums Vadītājiem/dalībniekiem ir jāvāc un jāizpēta dati, pirms izdarīt secinājumus. Ja domājat, ka precīzi zināt, ko kāds teiks vai domās, jau esat tuvu kāpnēm (un, iespējams, kļūdāties). Jūsu iesakņojušies uzskati piesārņos jūsu izpēti. Tāpēc: • apzinieties viņu domāšanu un argumentāciju (refleksiju); • padariet viņu argumentāciju redzamu citiem; • pajautājiet, ko domā citi. Vai viņi uz lietām raugās citādi? Kāpēc? • Vai meklējat patiesību datos? • Pajautājiet, vai visi piekrīt datiem. • Pārliecinieties, ka nozīme un pieņēmumi ir pamatoti ar datiem. • Apzinieties, ka nozīme un pieņēmumi nav realitāte. • Apstipriniet un salīdziniet pieņēmumus ar citiem. 1.3. Koleģialitātes kultūra skolās Koleģialitāti var saprast kā pozitīvas skolotāju savstarpējās attiecības un sadarbību veicinošas vides pazīmi. Biežāka mijiedarbība un savstarpējā atkarība, bieža sadarbība starp kolēģiem stiprina arī pozitīvas attiecības, uzticību, kā arī atbalsta un uzlabo kopējo skolas klimatu (Rutter, 2000). Tādējādi koleģialitātes definīcijas ir diezgan neskaidras, taču tās ir vienisprātis, ka koleģialitāte pamatojas uz kolēģu savstarpējo attiecību kvalitāti skolā, kas nodrošina pamatu sadarbības darba videi (ESAO, 2020). TALIS pētījums liecina par koleģialitātes pazīmi, kas tika pētīta (operacionalizēta), izmantojot apgalvojumus: • skolā ir kopīgas atbildības kultūra par skolas jautājumiem; • skolā valda sadarbības kultūra, ko raksturo savstarpējs atbalsts; • skolas personālam ir kopīgi uzskati par mācīšanu un mācīšanos; • skola mudina darbiniekus vadīt jaunas iniciatīvas; • skolotāji var paļauties cits uz citu (ESAO, 2020). Koleģialitātes jēdziens galvenokārt attiecas uz pozitīvām attiecībām kolektīvā, radot piemērotus apstākļus visdažādākajām skolotāju savstarpējā atbalsta formām.
RkJQdWJsaXNoZXIy NzYwNDE=